Baltijas Westnescha diwdesmitpeezu gadu jubilejai par peemiņu; Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu; cits nosaukums - Baltijas Vēstneša 25 gadu jubilejai par piemiņu, Izdota no Baltijas Vēstneša administrācijas; Rīgā, 1893. gadā; drukāta B. Dīriķa un biedru grāmatu drukātavā.

Grāmatā apkopoti raksti par Baltijas Vēstneša darbību un personām kuras piedalījušās avīzes veidošanā. Plašas avīzes darbinieku un atbalstītāju biogrāfijas, kas papildinātas ar portretiem. Izdevums ir labs izziņas avots un tam ir enciklopēdisks raksturs.

Iespiests vecajā ortogrāfijā.

Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā. Šis izdevums bija saistīts ar jaunizveidoto Rīgas latviešu biedrību, tas orientējās uz inteliģenci un saimnieciski aktīvajiem latviešiem. Iznāca 1868.-1906. gadā un 1917.-1920. gadā Rīgā.‍

Laikraksta Baltijas Vēstnesis nosaukums reizēm vāciski tulkots kā "Baltischer Bote", angliski kā "Baltlandic reporter".

“Baltijas Vēstnesis” lielākais latviešu 19. gs. laikrakstu. Šis politiskais, sabiedriskais un literārais laikraksts ir viens no nozīmīgākajiem latviešu pilsoniskajiem preses izdevumiem. Tas tika izdots vairāk kā pusgadsimta garumā: laikraksta pirmais jeb paraugnumurs tika iespiests 1868. gadā, savukārt pēdējais –1920. gadā. Par pirmo avīzes redaktoru kļuva žurnālists, jaunlatviešu kustības dalībnieks un Rīgas latviešu biedrības vadītājs Bernhards Dīriķis.

Pateicoties “Baltijas Vēstnesim”, sāka veidoties jauna latviešu inteliģences profesija – žurnālistika. Šo laikrakstu var nosaukt arī par žurnālistu “skolu” – vairāki tā līdzstrādnieki un redakcijas darbinieki vēlāk kļuva par citu periodisko izdevumu veidotājiem.

Uz grāmatas vākiem ir traipi, notikusi papīra oksidācija. Grāmatas lapas ir tīras un kārtīgas. Daudz ilustrāciju, portretu.