Merkel, Garlieb Helwig, Widsemes senatne : garidsneezibas un bruņeneeku gara peemineklis / no G. Merkeļa ; tulkojis Kaudsites Matihss. Cēsis : apg. un druk. J. Osols, 1906 196 lpp. G. Merkeļa raksti ; 1 .
Garlībs Merķelis, Vidzemes senatne: garīdzniecības un bruņinieku gara piemineklis; tulkojis Kaudzītes Matīss. Cēsis, J. Ozols; 1. sējums.
Grāmatas pirmais izdevums latviski.
Apgaismības laikmeta idejas Latvijā reprezentēja Garlībs Merķelis (1769 - 1850) - domātājs, filosofijas doktors, žurnālists, literatūrkritiķis - viena no spožākajām personībām tā laika vēsturē. Visus savus darbus viņš sarakstīja vāciski; latviešu valodā tie tika pārtulkoti tikai 20. gadsimta sākumā, tomēr tie stipri iespaidoja topošās latviešu inteliģences pasaules skatījuma veidošanos. Ar grāmatu Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās (1796) Merķelis darīja pasaulei zināmu, ka ir tāda tauta kā latvieši un apcerēja viņu traģisko likteni. Vidzemes senatnē (divās grāmatās, 1798 - 1799) viņš aprakstīja latviešu senvēsturi, izmantodams teiksmainus motīvus un meklēdams tajos paralēles ar Bībeles sižetiem.
Grāmatizdevējs Ozols Jānis (1859. Vecpiebalga – 1906. Cēsis ) - grāmatu spiestuves, apgāda un veikala īpašnieks. J. Ozols apgādājis apmēram 200 grāmatas (neskaitot sīkiespiedumus) apmēram 0,5 miljonu eksemplāru. Turējās pie noteiktiem principiem - literāro kvalitāti statīja augstāk par komerciāliem apsvērumiem, orientējās galvenokārt uz latviešu jaunāko daiļliteratūru. Nozares atsevišķie izdevumi: dzejā (kopskaitā 2l grāmatu) - T. Zeiferta “Stari” (1897) un “Pumpuri”(1903), E. Treimaņa-Zvārguļa “Grēcinieka sirds” (1899, 1905) un “Vientulībā” (1905), K. Skalbes “Cietumnieka sapņi “ (1902) un “Kad ābeles zied”(1905); prozā (14 grāmatas) - J. Poruka, Zeiboltu Jēkaba, K. Skalbes darbi. Šādu grāmatu tirāžas 1000-2000 eksemplāru.
J. Ozols aizsāka grāmatu apdares uzlabošanu (īpaši iesējumos), vispirms ar tradicionālajiem 19. gs. eklektikas līdzekļiem, vēlāk ieviešot jūgendstila elementus.
1905. gadā J. Ozols, izdodot G. Merķeļa darbus, iespējams, realizēja jau senu ieceri. Proti, pirms 13 gadiem, 1882. gada beigās - 1883. gada sākumā, būdams Vecpiebalgas labdarības biedrības aktīvs biedrs, iepriekšējos gados arī biedrības priekšnieks, J. Ozols lasīja referātu ciklu „Par tautas un tēvijas mīlestību un tautas lepnumu”, kuros bija G. Merķeļa darbu apskats. Jāpiebilst, ka tolaik neatļāva publicēt G. Merķeļa darbu tulkojumus latviešu valodā. J. Ozols izdeva G. Merķeļa „Vanems Imanta” Erdmaņu Lizetes (vēlākās K. Skalbes dzīvesbiedres) tulkojumā, bet 1905. gada septembrī J. Ozols saņēma Sanktpēterburgas cenzora atļauju Kaudzītes Matīsa tulkoto G. Merķeļa rakstu „Vidzemes senatne” 1. sējuma izdošanai, bet grāmata izdota 1906. gadā, domājams, jau pēc izdevēja J. Ozola nāves. Arī J. Ozola paziņa Pēterburgā A. Gulbis izdeva G. Merķeļa darba „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās” pirmizdevumu.
Saturs: Preekschruna. Eewadijums. Pirmā grahmata. Latweeschu senatne. I. daļa: 1. Sahkums. 2. Latweeschu sahkums. 3. Widewuts, latweeschu Mosus. 4. Widewuta dotee likumi. 5. Scho likumu eespehja pee latweeschu rakstura. 6. Widewuts dibina tizibu. 7. Latweeschu tahļaka isplatiba. Peelikums. II. daļa: Latw. apraksts diwpadsmitā gadu simtenī. 1. Sahkums. 2. Latweeschu apgaismiba, apģehrbs un weseliba. 3. Wiņu rakstura peemihligums. 4. Latweeschu godigums un weesmihliba. 5. Latweeschu dsihwe. 6. Politiskā satwersme. 7. Mahjas apstahkļi. 8. Kahsu eeraschas un seewas saftahwiba.
Saturs: 9. Eeraschas pee nahwes gadijumeem. 10. Laikaeedalischana. III. daļa: Seno latweeschu tiziba. 1. Kā zehluschās tizibas un preesteri wispahri. 2. Weendeewiba un daudsdeewiba. 3.Latweeschu tizibas sajehgumi un zeenigakee deewi. 4.-5. Zitas deewu schķiras. 6. Preesteri. Otrā grahmata. Igauņu un lihwu senatne. 1.Pahrskats par somu tautu zilti. 2. Somu dsihwes weetas un wispahriga wehsture. 3. Sihkaks somu tautu aprakstijums. 4. Somu tautu eeraschas un tiziba, 5. Wezee igauņi sewischķi. 6.-7. Tagadejee igauņi. Treschā grahmata. Atklahschana un nospeeschana, sem juhga. 1.Eewadijums. Diwpadsmitā gadu simteņa aprakstijums. 2. Widsemes atklahschana. 3. Atgreeschanas sahkums. Meinhards.
Saturs: 4. Bertholds, otrais bihskaps. 5. Alberta, treschā bihskapa, raksturs. 6. Alberta waldischanas ussahkums. 7. Wiņa soļi,kā sagahdat paleekamu waru. Sobenbrahļu beedriba. 8. Kaupo. Atdabuta atgreeschana. Joku luga. 9. Pirmais lihwu mehģinajums, atdabut atkal sawu brihwibu. Wiņu uswareschana. 10. Widseme top parwalsts (?) apakschwalsti. Sekas no ta. 11. Kari ar latweeschu tautam. Letgaleeschu uswareschana. 12. Karsch pret igauņeem. 13. Kara sekas. Saswehrestiba. 14. Bihskapa un bruņeneeku sastahwibas. Otrs karschpret igauņeem. 15. Dahņi Widsemē. Galejā igauņu uswareschana.16. Eesahkums semgaļu nospeeschanai sem juhga. Alberta nahwe. 17. Atskats.
Izdevums vecajā ortogrāfijā.
Garlībs Merķelis, Ancient times of Vidzeme: a monument to the clergy and knights; translated by Kaudzītes Matīss. Cēsis, J. Ozols; Volume 1.
The first edition and first publication of the book in Latvian.
J.Ozols has supplied about 200 books, about 0.5 million copies. He placed the literary quality above commercial considerations, focusing mainly on the latest Latvian fiction. J. Ozols started to improve the finishing of books (especially in bindings), first with the traditional methods of 19th century eclecticism, later introducing Art Nouveau elements. In September 1905, J. Ozols received permission from the St. Petersburg censor to publish the 1st volume of G. Merkel's article "Ancient times of Vidzeme", but the book was published in 1906, after the publisher's death. J. Ozols had participated in the 1905 revolution. He was arrested on January 1, 1906, and shot in February by a punitive expedition.
It should be noted that at that time it was not allowed to publish translations of G. Merķelis' works in Latvian (G. Merķelis wrote his works in German). J. Ozols was the first to publish and A. Gulbis published G. Merķelis' "Latvieši" in St. Petersburg.
The book condition is Good. Chipped book spin. Previous owners authograph on the title page.