Stučka, Pēteris, Nacionālais jautājums un latviešu proletariāts : darbu izlase, 1906-1930 / P. Stučka ; Latvijas KP CK Partijas vēstures institūts - PSKP CK Marksisma-ļeņinisma institūta filiāle. Rīga : Liesma, 1972. 292, [1] lpp., [1] lp. portr. ; 21 cm.
Saturs: V. Miške. Priekšvārds. Ļeņiniskas nacionālās politikas īstenotājs Latvijā. Republika vai pašvaldība? Provinču autonomija sociāldemokrātu partiju programmā. Tautību vai šķiru cīņa. Ekonomiski materiālistisks apcerējums. Ko vēlēt? Nacionālais jautājums un latviešu proletariāts: I. Latviešu buržuāziskā nacionālisma rašanās un attīstība ; II. Buržuāziskais nacionālisms un strādnieku šķira. "Nacionālais jautājums Latvijā". Krievu-latviešu proletāriskā vienība. Tautisko centienu nākotne un nākotnes tautiskie centieni: 1. Tautība, tauta un nācija ; 2. Tautība un šķira ; 3. Tautība un mūžība ; 4. Tautiskā kultūra un tautiskā programma. "Nacionālisma uzvara". No vēstulēm: J. Jansonam-Braunam 1915. gada 15. (28.) februārī.
Saturs: 1915. gada 5. aprīlī. P. Daugem 1915. gada 15. aprīlī ; 1915. gada 26. septembrī. Tautisku apvienību vai šķiru cīņu? Latvija un Krievija. Federāciju vai demokrātisku pašvaldību? Vēlreiz Latvijas autonomija. Kurzemes aneksijas jautājumā. Latvijas autonomijas lietā. Demokrātiskais centrālisms. Sargājieties no šovinisma! Autonomiju vai federāciju? Sociāldemokrāta piezīmes Latvijas autonomijas jautājumā. Krievija un Latvija. Latvijas autonomijas vietējā kompetence. Centrālās varas kompetences. Vietējā iekārta. Saites starp centru un vietējo varu. Nodokļi un budžets. Kā "miera balodis". Vēstule no Brestas. Latvijas komunisti un to priekšteči. Vēsturisks apskats.
Saturs: Referāts par Latvijas jautājumu Latviešu padomju pulku komunistisko frakciju II konferencē 1918. gada 15. novembrī. Protokolisks pieraksts. Tēzes Latvijas jautājumā. P. Stučkas iesniegtas un vienbalsīgi pieņemtas Latviešu padomju pulku komunistisko frakciju II konferencē 1918. gada 15. novembrī. Referāts par Latvijas jautājumu KK(b)P Maskavas Pilsētas rajona latviešu sekcijas pilnā biedru sapulcē 1918. gada 19. novembrī. Protokolisks pieraksts. Mūsu uzdevumi pret Latviju. Latvija pasludināta par Padomju republiku. Latvija un Igaunija. Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika. Imperiālisti vai internacionālisti? Atkal reiz pārdota. Latvijas jautājumā. Rezolūcijas projekts. Divas "pašnoteikšanās". Nacionālisms un tautu pašnoteikšanās.
Saturs: Pret tautu naidu un tautisko ienaidu! Komunista piezīmes: 1. Šovinisma vilnis Latvijā ; 2. Kā jāsaprot nacionālisma šķiru pamats? 3. Latvijas tautiskā kņada ; 4. Komunisti un tautiskie centieni. Priekšvārds grāmatai "9. un 13. janvāris". Tēzes nacionālajā jautājumā LKP XXIII konferencei 1926. gada jūnijā. Ievadam grāmatai "Latvju strēlnieku vēsture". Nacionālais moments Padomju Konstitūcijā. Ievads apcerējumam "Latvijas Komunistiskās partijas programmas projekts". (Materiāls programmas tēzēm).
Latvijas politika un pārvalde 1914 - 1918 - 1940
Pēteris Stučka (1865– 1932) latviešu jurists, politiķis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks, padomju tieslietu teorētiķis. Apbedīts Maskavā pie Kremļa sienas.
Studiju laikā P. Stučka iestājās Pēterburgas Universitātes latviešu studentu pulciņā, 1886. gadā – “Pēterpils latviešu labdarības biedrībā”; iepazinās ar marksisma idejām. Pēc studijām darbojās advokatūrā.
P. Stučka bija laikraksta “Dienas Lapa” redaktors (1888–1891;1895–1897). Šajā laikā viņš kļuva par vienu no aktīvākajiem Jaunās strāvas dalībniekiem un līderiem.
Turpmākajos gados P. Stučka kļuva par pārliecinātu lielinieku un Vladimira Ļeņina (Владuмир Ильuч Лeнин) līdzgaitnieku. P. Stučka pievērsās nacionālā jautājuma un agrārās problemātikas analīzei.
P. Stučka bija Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas (KSFPR) Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1923–1932).P. Stučka bija profesors Maskavas Universitātē (1925–1931),civiltiesību katedras priekšsēdētājs (1930–1931). Viens no Padomju tiesību institūta izveidotājiem un tā vadītājs (no1931. gada).
Grāmata ļoti labi saglabājusies. Tīra un kārtīga. Labi saglabājies supervāks.